Venēra ir saules sistēmas planēta, atrodas uzreiz pēc Merkura. Neskatoties uz to, ka Venēru pazina jau senatnē, dažas tautas uzskatīja, ka tie ir divi neatkarīgi debesu ķermeņi: vakara zvaigzne un rīta zvaigzne. Grieķu astronoms bija pirmais, kurš saprata, ka vakara zvaigzne un rīta zvaigzne ir viens un tas pats objekts. Daudzās kultūrās Venēra ir mīlestības un skaistuma dieviete. Babilonijā to sauca par Ištaru, bet grieķi to sauca par Afrodīti.

Vidējais attālums no Venēras līdz Saulei ir 108 miljoni kilometru. Tai ir vajadzīgas 224,7 dienas, lai apgrieztos apkārt Saulei un 243,02 dienas, lai apgrieztos apkārt savai asij. Dīvaini ir tas, ka Venēra griežas pretējā virzienā, salīdzinājumā ar citām saules sistēmas planētām. Ja uz Ziemeļpolu skatās no augšas, tad var redzēt ka tā griežas pulksteņa rādītāja virzienā. Atrodoties uz virsmas, mēs redzētu, ka Saule lec rietumos, bet riet – austrumos.
Zinātnieki uzskata, ka Venēra ir Zemes dubultnieks, jo abām planētām daudz kas ir kopīgs.

Piemēram, rādiuss, Venērai tas ir 6052 kilometri, tas ir 95% no Zemes rādiusa. Venēras masa ir 81,5% procenti no Zemes masas. Planētas virspusē pievilkšanās spēks ir 90% no Zemes pievilkšanās spēka.

Radiolokācijas uzņēmumi, kuri tikai veikti planētas virspusē parādīja, ka uz ir sastopami krāteri un masveidīgas vulkānu pēdas pagātnē. Tiek uzskatīts, ka pirms 300 – 500 miljoniem gadu notika liels notikums, kurš izmainīja planētas virspusi. Šis notikums iespaidoja arī planētas tektoniku, kurš planētas iekšpusē aizturēja siltumu. Notikuma sekas – planēta pazaudēja magnētisko lauku.

Venērai ir metālisks kodols, apkārt tam ir mantija un plāna garozas kārta. Bet atšķirībā no Zemes, Venērai nav tektonisko plašu, kuru kustība izspiež oglekli no atmosfēras un saglabā to planētas iekšienē. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uz planētas ir radies siltumnīcas efekts.

Neskatoties uz to, ka Venērai ir daudz kas kopējs ar Zemi, tai ir Zemi ir arī milzīgas atšķirības. Ir iespējams, ka vislielākā atšķirība ir tās atmosfērā. Atmosfēras spiediens planētas virspusē ir 92 reizes lielāks nekā uz Zemes.

Atmosfēra pārsvarā sastāv no oglekļa gāzes un bieziem mākoņiem sēra dioksīda. Tāpēc, ka atmosfēra gandrīz vai pilnībā sastāv no ogļskābās gāzes, uz planētas ir ļoti stipri izteikts siltumnīcas efekts.

Temperatūra Venēras virspusē ir 460 grādu Celsija, neatkarīgi no tā, kur jūs atrodaties. Ar tādu temperatūru ir pilnīgi pietiekami, lai varētu izkausēt svinu.
Pirms ļoti daudziem gadiem, zinātnieki un zinātniskās fantastikas rakstnieki uzskatīja, ka uz “rīta zvaigznes” ir labvēlīgs klimats. Daži zinātnieki, joprojām turpina uzskatīt, ka tas ir vienīgais iemesls, kāpēc savā laikā Padomju Savienība palaida vairākas zondes uz planētas virsmu. Izgāzās septiņas misijas, aparātus saspieda augstais spiediens, līdz planētas virspusei tā neviens arī nenonāca. Pirmā veiksmīgā nolaišanās lika vilties miljoniem cilvēku, bet zondei izdevās izdzīvot tikai dažas stundas. Vēlāk palaistās zondes bija jau spējīgas izpētīt planētas virsmu.

Biezo mākoņu dēļ, planētas virspusi nav iespējams novērot atrodoties uz Zemes. Radiolokācijas uzņēmumi, kuri tika uzņemti ar no NASA kuģa “Magellan”, parādīja mums visu planētas virspusi, kura ir līdzīga ellei un ir nosēta ar klintīm senām lavas upēm.

Venēra ir Saules sistēmas planēta un to bieži piemin kā rīta zvaigzni, tāpēc ka tā atrodas tuvāk Saulei, nekā Zeme. Tā parādās debesu rietumu pusē, pēc Saules rieta un paceļas debesīs austrumos, pirms Saules lēkta. Tikai Saule un Mēness spīd spožāk par Venēru. Tas vis padara to pamanāmu, pat ar neapbruņotu aci.