Planēta Saturns, pēc Saules, atrodas sestajā vietā. Par šo planētu zina gandrīz visi un gandrīz visi, bez īpaša piepūles var to atpazīt, tāpēc ka tās gredzeni ir tās vizītkarte.

Bet vai jūs zināt no kā sastāv šie, tik populārie gredzeni? Gredzeni sastāv no ledainiem akmeņiem, kuru izmērs var būt sākot ar mikroniem un beidzot ar vairākiem metriem. Saturns, tieši tāpat kā visas planētas – giganti sastāv no gāzēm. Tā griešanās variē no 10 stundām un 30 minūtēm līdz 10 stundām un 46 minūtēm.

Ja mēs izmantotu jaunākās dzinēju sistēmas un raķešu nesējus, tad kosmiskajam aparātam vajadzēs vismaz sešus gadus un deviņus mēnešus, lai nokļūtu līdz šai planētai.

Dotajā brīdī, kopš 2004. gada orbīta atrodas vienīgais kosmiskais aparāts Kassini, kurš piegādā zinātniskos datus un jaunākos atklājumus jau daudzu gadu garumā. Bērni, uzskata planētu Saturns par vienu no skaistākajām planētām, jāatzīst, ka arī pieaugušie ir tieši tādās pašās domās.

Vislielākā Saules sistēmas planēta ir Jupiters. Bet otrās, vislielākās planētas tituls pieder Saturnam.

Salīdzinājumam, Jupitera diametrs ir aptuveni 143 tūkstoši kilometru, bet Saturna diametrs ir tikai 120 tūkstoši kilometru. Jupitera izmēri ir 1,18 reizes lielāki nekā Saturna izmēri, bet masa, ir 3,34 lielāka nekā Saturnam.

Saturns ir ļoti liela, bet viegla planēta. Ja mēs pamēģinātu planētu Saturns iegremdēt ūdenī, mums nekas neizdotos, tā peldētu virspusē. Planētas gravitācija sastāda 91% no Zemes gravitācijas.

Saturna un Zemes izmēri atšķiras 9,4 reizes, bet masa atšķiras 95 reizes. Gāzes giganta apjomā varētu ietilpt 763 planētas, kuru izmēri ir tādi paši kā mūsu planētai Zeme.

Planēta, pilnu apli apkārt Saulei veic 29,7 gados. Tieši tāpat, kā visām pārējām planētām, arī Saturnam tā orbīta nav ideāls riņķis, tam ir eliptiska trajektorija. Attālums līdz Saulei ir aptuveni 1,43 miljardi kilometru.

Tuvākais Saturna punkts, tiek saukts par perihēliju un tas atrodas 9 astronomisko vienību attālumā no Saules.

Vistālākais orbītas punkts tiek saukts par afēliju un tas atrodas 10,1 astronomisko vienību attālumā no Saules.

Saturnam ir daudz interesantu īpašību, bet viena no tām ir tāda, ka tam, tieši tāpat kā Zemei, griešanās ass ir slīpa, attiecībā pret Saules virsmu. Līdz savas orbītas vidum, Saturna dienvidu pols ir vērsts pret Sauli, bet pēc tam – ziemeļu pols. Viena Saturna gadā, kurš ir gandrīz 30 Zemes gadi, iestājas periodi, kad planētu var redzēt arī no Zemes. 2024. – 2025.gadā vērotājam no Zemes iestāsies tāds periods, kurā viņš nebūs spējīgs redzēt Saturna gredzenus. Ja mēs ņemam vērā to, ka Saturna gads ilgst gandrīz 30 gadus, tad kopš tā laika, kad Galilejs 1610. gadā pirmo reizi teleskopā sāka novērot Saturnu, tas apgriezās apkārt Saulei 13 reizes.

Vēl viens interesants fakts – uz Saturna eksistē gadalaiki, tieši tāpat kā uz Zemes. Līdz savas orbītas pusei Ziemeļu puslode saņem vairāk radiācijas, bet pēc tam viss mainās un Dienvidu puslode peldas Saules gaismā. Tas rada lielas brāzmas, kuras manāmi mainās atkarībā no tā, kurā vietā uz orbītas atrodas planēta.

Saturnam ir 62 pavadoņi, jāsaka, ka gandrīz 40% Saules sistēmas pavadoņu griežas tam apkārt. Daudzi pavadoņi ir ļoti mazi un Zemes nav redzami. Pēdējos pavadoņus atklāja kosmiskais aparāts Kassini un zinātnieki gaida, ka ar laiku šis aparāts atklās vēl vairāk ledus satelītu.