Neskatoties uz daudziem zinātniskajiem atklājumiem, sarkanā planēta Marss, joprojām ir ļoti interesanta gan zinātniekiem, gan parastajiem cilvēkiem. Fakti, kurus mēs tagad minēsim, vēlreiz to apliecina, kaut gan visus zināmos faktus nav iespējams ievietot vienā rakstā

Planētas Marss diametrs ir uz pusi mazāks par Zemes diametru. Tas ir aptuveni 6800 kilometru.

Visas sauszemes platība uz Zemes ir aptuveni tikpat liela, cik visa Marsa platība.
Kopējā Marsa masa ir aptuveni 10% no Zemes masas.

Mars pēc uzbūves ir ļoti līdzīgs Zemei, viņam ir kodols, kurš sastāv no dzelzs un sēra, mantijas, kuras sastāv no silikātiem un garozas, kura ir izveidojusies no bazalta un ir sajaukusies ar dzelzs oksīdu, tāpēc Marsam ir tik ļoti raksturīga sarkana krāsa.
Marsa kodola, tieši tāpat kā Zemes kodola galvenā sastāvdaļa ir dzelzs. Te visa līdzība ar Zemi arī beidzas. Zemes kodols ir izkusis un atrodas patstāvīgā kustībā. Iekšējais kodols, atšķirībā no ārējā griežas pretējā virzienā. Tie mijiedarbojas un rada magnētisko lauku, kurš aizsargā mūsu planētas virsmu no saules radiācijas.

Marsa kodols ir ciets un negriežas. Tiek uzskatīts, ka tā kodola diametra izmērs ir aptuveni 2960 kilometru. Planētai nav magnētiskā lauka un tāpēc tā regulāri tiek pakļauta saules izstarojumiem.

Mantija sedz kodolu. Uz planētas nenotiek tektonisko plašu kustība, tāpēc tās virsma nemainās un ogleklis paliek atmosfērā. Marsa mantija ir samērā mīksta.

Zemes garoza ir izveidojusies vulkāniskās darbības rezultātā, pirms vairākiem miljardiem gadu. tās izmērs ir dažāds un svārstās no 50 līdz 125 kilometriem. Marsa virsma ir klāta ar dzelzs oksīda pulveri. Ja ņemam vērā to, ka putekļi ir viegli, bet vējā ātrums uz Marsa ir liels, tā virsma visu laika tiek pakļauta izmaiņām, kuras notiek īsā laika posmā.

Ekscentriskuma ziņā, Marsa orbīta ieņem otro vietu Saules sistēmā, jo tikai Merkura orbīta ir spējīga to apsteigt. Perigejā tas atrodas 206,6 miljonus kilometru attālumā no Saules, bet afēlijā – 249,2 miljonus kilometru. Vidējais tās attālums no Saules ir 228 miljoni kilometru. Marsam ir vajadzīgas 687 Zemes dienas, lai tas vienreiz apgrieztos.

Marsam, tieši tāpat kā pārējām Saules sistēmas planētām ir slīpa ass, kuras slīpums ir aptuveni 25,19 grādi. Šis slīpums ir līdzīgs Zemes ass slīpumam, tāpēc arī uz Marsa ir dažādi gadalaiki. Uz Marsa gadalaiki ir garāki par Zemes gadalaikiem, tāpēc ka viens gads uz Mars ir gandrīz divas reizes garāks par vienu gadu uz Zemes.

Marsu visvieglāk novērot ir tad, kad viņš atrodas opozīcijā – mums vistuvākajā savas orbītas punktā. Tuvošanās laikā attālums svārstās no 54 līdz 103 miljoniem kilometru.
Gaiss uz Marsa ir cilvēkam nāvējošs. Tas sastāv no slāpekļa, oglekļa, argona u. c.

Uz Marsa ir ekstremāli laika apstākļi. Pārsvarā tur ir ļoti auksti, vidēja virsmas temperatūra ir aptuveni -47 grādi celsija. Vasaras periodā, ekvatora tuvumā, temperatūra var sasniegt 20 grādus Celsija, bet naktī nokrist līdz -90 grādiem Celsija. Šo lielo temperatūras starpību -110 grādu Celsija rada vēji, kuru ātrums sasniedz viesuļvētras ātrumu. Tad, kad sāk pūst tādi vēji, gaisā paceļas putekļi no dzelzs oksīda un aptver visu planētu.

Uz Marsa nav okeānu, ezeru un upju, bet uz tā ir milzīgas ūdens rezerves – ledus izskatā.
Ģeologi kopā ar biologiem apgalvo, ka ūdens esamība uz Marsa var būt atslēga pierādījumiem, ka uz planētas ir dzīvība.